Kāds ir kustības "Par cilvēcīgu cirku" mērķis?
Kustības mērķis ir panākt, lai Latvijā tiktu aizliegta dzīvnieku – jo īpaši savvaļas dzīvnieku – izmantošana izklaidē, jo īpaši cirkā. Tā ir cietsirdīga, bezjēdzīga, ar dzīvnieku vajadzībām nesavietojama un morāli novecojusi tradīcija, kurai nav vietas civilizētā sabiedrībā.
Vai jūs neapmierina labturības prasības atrakciju dzīvniekiem?
Latvijas likumdošanā labturības prasības atrakciju dzīvniekiem ir tik vispārīgas un brīvi interpretējamas, ka pieļauj faktiski jebkādu izturēšanos pret dzīvnieku. Piemēram, izrādās, ka var pilnīgi legāli Merķeļa ielā mēnešiem ilgi turēt lāci 1.5 x 1.2 m lielā būrī. Cirkā pēc būtības nav iespējams nodrošināt dzīvnieku fizioloģisko un etoloģisko vajadzību apmierināšanu. Tāds arī nav cirka mērķis. Labturības prasību ievērošana neatrisinās dzīvnieku cirka ētisko problēmu.
Kas notiks ar dzīvniekiem, ja tos aizliegs izmantot Rīgas cirkā?
Rīgas cirkā dzīvnieki ierodas viesizrādēs no citām valstīm – lielākoties no bijušās Padomju Savienības republikām. Mēs varam panākt, lai turpmāk šādas viesizrādes nerīkotu un cirks pārstrādātu savu māksliniecisko programmu saskaņā ar jaunām vadlīnijām. Jo mazāk cirku uzņems dzīvnieku viesizrādes, jo mazāk dzīvnieku tiks pakļauti dresūrai.
Cirka dzīvniekus, protams, nav iespējams palaist savvaļā, jo, ilgstoši atrodoties nebrīvē, viņi ir zaudējuši spēju patstāvīgi izdzīvot dabā. Mūsuprāt, cirka dzīvniekus vajadzētu rehabilitēt – ievietot tā dēvētajās dzīvnieku saudzētavās (animal sanctuaries), kur būtu nodrošināti savvaļai pietuvināti apstākļi, bet par dzīvniekiem rūpētos arī cilvēki. Pasaulē šādu saudzētavu ir daudz.
Vai arī suņus un kaķus, jūsuprāt, nedrīkst dresēt?
Pirmkārt, suņi un kaķi ir domesticēti dzīvnieki. Gadu tūkstošu laikā tie ir pielāgojušies sadarbībai ar cilvēkiem un vairs nevar pastāvēt ārpus cilvēku pasaules. Kad mēs runājam par cirka suņiem un kaķiem, mēs bieži nepamatoti iedomājamies, ka tie dzīvo kopā ar saviem dresētājiem kā viņu ģimenes locekļi. Taču ar cirka dzīvniekiem parasti tas tā nav – viņi dzīvo krātiņos cirka novietnēs, daudz sliktākos apstākļos nekā vairums tā dēvēto mīļdzīvnieku. Viņu dresūra bieži ir nežēlīga un dzīvnieki, kas nepakļaujas dresūrai, tiek likvidēti.
Otrkārt, ir jāsaprot, ko mēs domājam ar dresūru un kāds ir tās mērķis. Ir būtiska atšķirība starp dresētu suni, kurš palīdz savam saimniekam, piemēram, aklam cilvēkam, šķērsot ielu vai attaisīt durvis, no tāda dresēta suņa, kuram gadiem ilgi ik vakaru ir jāuzstājas cirkā, lai tā saimnieks ar to varētu pelnīt naudu. Otrais suņa izmantošanas veids nav ētiski attaisnojams.
Vai nav tā, ka, iestājoties pret dzīvniekiem cirkā, jūs iestājaties arī pret zooloģiskajiem dārziem?
Zoodārzu misijas formulējumos parasti tiek noteikti četri galvenie to pastāvēšanas mērķi. Viens no tiem ir iepazīstināt ar dzīvniekiem, parādīt “kā tie izskatās”. Pārējie trīs mērķi ir cildenāki – līdzdarboties dzīvnieku sugu izpētē un saglabāšanā, aicināt saudzēt dzīvniekus un to dabisko vidi, rosināt izprast dabu un cilvēka vietu tajā.
Zoodārzos dzīvnieki dzīvo labākos apstākļos. Viņi netiek regulāri vadāti tūkstošiem kilometrus garos braucienos, viņus netur šauros krātiņos un viņus nedresē. Rīgas zoodārzā zilonim bija liels pastaigu laukums ar baseinu, tomēr zoodārzs nolēma atteikties no ziloņu turēšanas, jo apstākļi tika atzīti par neapmierinošiem. Turpretī Rīgas cirkā Larsa Holšera ziloņi dzīvoja tumšās betona iekštelpās, lielu daļu laika pieķēdēti pie grīdas, bez iespējas regulāri pastaigāties un peldēties. Trīs reizes nedēļā viņiem bija jāuzstājas izrādēs un jāizpilda nepatīkami, sāpīgi un veselībai kaitīgi triki, kā, piemēram, sēdēšana uz krēsla. Izrāžu dienā cirka dzīviekus parasti atstāj bez pārtikas un ūdens, lai viņi būtu labāk motivēti uzstāties un nesabojātu savu iznācienu ar atvieglošanos.
Cilvēku attiecībās ar dzīvniekiem ir daudz problemātisku aspektu, taču dzīvnieku izmantošana cirkā ir īpaši nejēdzīga un ļauna. Tā notiek triviāla iemesla – izklaides – dēļ, tā negatīvi ietekmē dzīvnieka dzīves kvalitāti, un, demonstrējot despotisku varu pār citām dzīvām būtnēm, tā ideoloģiski kaitē pašiem cilvēkiem, jo īpaši bērniem, kuriem izrādes paredzētas.
Ko jūs darāt?
Kustībai “Par cilvēcīgu cirku” ir divi galvenie darbības virzieni: informēt sabiedrību un rosināt likumdošanas pārskatīšanu.
Kampaņas ietvaros līdz šim Rīgā ir notikuši vairāk nekā 40 piketi pret dzīvnieku izmantošanu izklaidē. Pasaules cirka dienā 2014. gada 19. aprīlī gandrīz 70 cilvēki protestēja pret ziloņu izmantošanu un Cirka sadarbību ar dresētāju Larsu Holšeru. 2015. gada 13. novembrī vairāk nekā 100 cilvēku pie Rīgas cirka ieejas protestēja pret iestādes sadarbību ar vardarbīgo dresētāju Natāliju Berežko.
Piketu mērķis ir aicināt Cirka vadību atteikties no dzīvnieku izmantošanas un izglītot sabiedrību (ģimenes ar bērniem, kas apmeklē izrādes) par dzīvnieku cirka problemātisko raksturu. Par dzīvnieku cirka aizliegšanu Latvijā parakstījušies jau vairāk nekā 12.000 cilvēku. Parakstu vākšana notiek gan piketos pie cirka, gan tīmeklī.
Līdztekus protestiem kampaņas rīkotāja biedrība "Dzīvnieku brīvība" aktīvi sadarbojas ar Rīgas cirka īpašnieci – Kultūras ministriju un citām atbildīgajām institūcijām – Pārtikas un veterināto dienestu, Dabas aizsardzības pārvaldi un Zemkopības ministriju, lai panāktu izmaiņas normatīvajos aktos. 2015. gada oktobrī Pārtikas un veterinārais dienests paziņoja, ka atbalsta savvaļas sugu dzīvnieku izmantošanas aizliegumu jebkādos izklaides pasākumos, tostarp cirkā.